Slikta attieksme darbā nav jācieš: ko darīt darbiniekam, ja darba vietā pret to tiek vērsts psiholoģisks terors jeb mobings

10/2026

JKS Legal advice

Pazemošana, psiholoģisks spiediens, apzināta ignorēšana un nepamatota darba uzdevumu nedošana var padarīt darbinieka darba ikdienu emocionāli smagu. Daļa darbinieku šādās situācijās klusē, jo baidās zaudēt darbu vai uzskata, ka sliktas attiecības ar vadītāju vienkārši ir jāpieņem.

Diemžēl, neviens nav pasargāts no psiholoģiska terora darba vietā un prakse rāda, ka tas notiek ar darbiniekiem, gan privātajā sektorā, gan valsts un pašvaldību iestādēs.

Darbiniekam ir svarīgi zināt, ka viņam nav jāsamierinās ar psiholoģisku teroru darbavietā, darbiniekam ir tiesības aizstāvēt sevi tiesiskā ceļā un noteiktos gadījumos prasīt morālā kaitējuma atlīdzību.

Ko uzskatīt par mobingu, kā to pierādīt un kādas iespējas ir darbiniekam, ja darba vide kļuvusi nepanesama?

Kas ir mobings darba vietā?

Mobings ir psiholoģiskais terors, kas ietver sistemātisku naidīgu un neētisku komunikāciju no vienas vai vairākām personām (priekšnieks vai darba kolēģu grupa) un vērsts galvenokārt pret vienu indivīdu ar mērķi viņu atsvešināt, izstumt no kolektīva, radīt apstākļus, ka viņš darbu pamet [1].

Mobings darba vietā var izpausties dažādos veidos:

  • regulāra darbinieka pazemošana, izsmiešana vai profesionālo spēju noniecināšana;
  • nepamatota un sistemātiska kritika vai pārmetumi;
  • apzināta darbinieka ignorēšana vai izslēgšana no darba kolektīva;
  • nepieciešamās informācijas nesniegšana, kas traucē veikt darba pienākumus;
  • darba uzdevumu nedošana bez objektīva pamata vai apstākļu radīšana, kuros darbinieks nevar pilnvērtīgi strādāt;
  • atšķirīga un nelabvēlīga attieksme pret darbinieku bez objektīva pamata;
  • psiholoģiska spiediena izdarīšana, lai panāktu darbinieka aiziešanu no darba.

Ja šādu attieksmi pret darbinieku īsteno vadītājs, to mēdz dēvēt par bosingu, kas ir mobinga veids.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ne katrs konflikts, kritiska piezīme vai domstarpība darbā ir uzskatāma par mobingu. Lai izvērtētu situāciju, ir svarīgi analizēt konkrētās rīcības raksturu, atkārtošanos, ilgumu un kopējo kontekstu.

Kā darbiniekam rīkoties mobinga gadījumā?

Saskaroties ar iespējamu mobingu, būtiski ir savlaicīgi fiksēt notikušo un izvērtēt iespējas aizstāvēt savas tiesības. Ilgstošas psiholoģiskas ietekmēšanas gadījumā atsevišķi incidenti var šķist nenozīmīgi, taču to kopums var palīdzēt atklāt sistemātisku rīcību.

Pirmkārt, jāsaglabā pierādījumi. Tie var būt e-pasti, ziņas, darba devēja rīkojumi, dokumenti par darba uzdevumu sadali, kolēģu liecības un cita informācija, kas apliecina notikušo. Noderīga var būt arī notikumu hronoloģija, kurā fiksēti datumi, iesaistītās personas un konkrētās darbības.

Otrkārt, par situāciju var informēt darba devēju vai citu atbildīgo personu. Ieteicams to darīt rakstiski, skaidri norādot uz konkrētajiem apstākļiem un nepieciešamību novērst iespējamo tiesību pārkāpumu. Ja problēmas rada tiešais vadītājs, atkarībā no darba vietas struktūras iespējams vērsties pie augstākas vadības vai citas atbildīgās personas.

Treškārt, iespējams vērsties Valsts darba inspekcijā vai saņemt juridisku konsultāciju. Atbilstošākā rīcība ir atkarīga no notikušā rakstura, pieejamajiem pierādījumiem un darbinieka mērķa. Pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas ir svarīgi izvērtēt iespējamās juridiskās sekas. Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats un procedūra var ietekmēt darbinieka tiesības, tādēļ lēmumu ieteicams pieņemt pēc konkrētās situācijas juridiskas izvērtēšanas.

Kā pierādīt mobingu?

Mobinga pierādīšana var būt sarežģīta, jo psiholoģiskais terors bieži notiek bez lieciniekiem vai izpaužas ar darbībām, kuru nozīme kļūst saprotama tikai ilgākā laika posmā.

Pierādījumu izvērtēšanā nozīme var būt ne tikai atsevišķiem incidentiem, bet arī to savstarpējai saistībai un kopējam kontekstam. Piemēram, nepamatota darba uzdevumu nedošana, darbinieka sistemātiska ignorēšana un regulāri pārmetumi var būt apstākļi, kas jāvērtē kopumā.

Pierādījumu veidi un to nozīme ir atkarīgi no konkrētās situācijas. Tāpēc būtiski ir saglabāt ar darba attiecībām saistītos dokumentus, fiksēt notikumus un izvērtēt, kā šie apstākļi var apliecināt iespējamu darbinieka tiesību aizskārumu.

Kad par mobingu var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību?

Darba devēja īstenota psiholoģiskā terora jeb mobinga gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips un darbiniekam  ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu.[2]

Lai izvērtētu tiesības uz atlīdzību, ir jānoskaidro, kāda rīcība ir notikusi, vai tā bijusi prettiesiska, kādas darbinieka tiesības ir aizskartas un kādi pierādījumi pamato prasījumu. Tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzību ir vērtējamas individuāli, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, pierādījumus un piemērojamās tiesību normas.

Darbinieka tiesības ir aizsargājamas

Darba tiesiskajām attiecībām jābalstās uz cieņpilnu attieksmi un darbinieka tiesību ievērošanu. Sistemātiska pazemošana, psiholoģisks spiediens vai cita prettiesiska rīcība nav uzskatāma par pieņemamu darba vides sastāvdaļu un darbiniekam tas nav jāpacieš.

JKS Legal advice sniedz juridisko palīdzību darba tiesību jautājumos, tostarp izvērtē iespējamos darbinieku tiesību pārkāpumus un palīdz noteikt piemērotākos tiesiskās aizsardzības līdzekļus mobinga situācijās.

Ja jums ir nepieciešama juridiska palīdzība parāda piedziņā vai esat saņēmis brīdinājumu par saistību piespiedu izpildi, sazinieties ar mums,  zvanot pa tālruni: +37122547676 vai rakstot uz e-pastu: info@jkslegaladvice.lv, lai izvērtētu iespējamos risinājumus.

‍

‍

[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesasCivillietu departamenta 2017.gada 17.oktobra Spriedums lietā Nr. SKC-1267/2017

[2] Latvijas Republikas Augstākās tiesasCivillietu departamenta 2020.gada 28.aprīļa Spriedums lietā Nr. SKC-276/2020

‍

Slikta attieksme darbā nav jācieš: ko darīt darbiniekam, ja darba vietā pret to tiek vērsts psiholoģisks terors jeb mobings

JKS Legal advice

10/2026

Mēs lietojam sīkfailus pakalpojuma nodrošināšanai, mārketinga nolūkiem un pakalpojuma uzlabošanai.Pielāgot